Suburbia

Spēlētāju skaits: 1-4 (solo versija ir fantastiska)
Spēles ilgums: 60-90 min
Sarežģītība: vidēji zema, piemērota bērniem no 8 gadu vecuma

Top pilsēta

Top pilsēta

Pēc pirmās Suburbia spēles reizes, es to raksturotu kā atsvaidzinošu. Tā ir samērā vienkārša, labi strādājoša spēle ar nepierastu – atsvaidzinošu – spēles mehānismu. Suburbia ir spēle, kurā spēlētājiem ir jābūvē katram sava pilsētas nomale, lai tajā gribētu dzīvot pēc iespējas vairāk cilvēku, taču kastē nav atrodamas ne mājiņas, ne kantaini koka cilvēciņi vai pilsētas karte. Continue reading

Memoir ’44

Memoir '44

Savu Ričarda Borga “Commands and Colours: Ancients” apskatu pabeidzu ar ieteikumu iesācējiem vērsties pie tā paša autora “Memoir ’44”. Lai gan lielāko daļu sakāmā par “BattleLore” spēles mehānismu, kas izmantots abās spēlēs esmu jau pateicis, beidzot pienācis laiks uzmest aci arī Otrā pasaules kara beigām veltītajam “Memoir ’44”, kas no spēlētājiem neprasa akrila plāksnes, papildus kastītes un uzlīmju līmēšanu divu stundu garumā.

Lasīt vairāk

7 Wonders

Apmeklējot galda spēļu saietus šeit (Jorkā), katru reizi cenšos izspēlēt kaut ko, ko nekad neesmu izmēģinājis. Tagad, kad kluba vadītājs atgriezies no Esenē rīkotās izstādes “Spiel 2011” (viesautora reportāžu varēsiet sagaidīt tuvākajās nedēļās), paplašinot savu un kluba spēļu izvēli par kubikmetru, nespēlētu spēļu izmēģināšana ir izvirzījusies priekšplānā vēl jo vairāk. Tomēr, kad starp “Masters of Commerce” un “Strasbourg” sadzirdēju piedāvājumu izspēlēt “7 Wonders”, nespēju atteikties, lai gan septiņi pasaules brīnumi pēdējā gada laikā būvēti neskaitāmas reizes. Un tas nav nekāds brīnums, jo vēl pavisam nesen uzskatīju “7 Wonders” par vienu no savām visu laiku mīļākajām spēlēm.

"7 Wonders" kaste

“7 Wonders” ir kārtējā izklaide, kas piemērota iesācējiem visās tās izpausmēs. Tā pielāgojama visdažādākajam spēlētāju skaitam (3 – 7), apgūstama pārdesmit minūtēs un tikpat ilgā laikā arī izspēlējama. Bet, kā parasti – par visu pēc kārtas. Continue reading

Ticket to Ride: Europe

Vispirms jāatvainojas par to, ka uz ilgāku laiku biju atstājis GaldaSpēles.org novārtā. Atgriešanās Lielbritānijā, praktikanta darbs, ievākšanās un pārvākšanās, kā arī studiju pienākumu nokārtošana pieprasīja savu laiku. Tagad tas viss ir pabeigts, mana nelielā galda spēļu kaudzīte novietota goda vietā – skapjaugšā, tāpēc varam atgriezties pie iknedēļas apskatiem.

Ticket to Ride: Europe

Šonedēļ – par galda spēli, kuras elektroniskā versija jau apskatīta šajā blogā (paldies Lainei!) un kas bija viens no svarīgākajiem posmiem uz taciņas, kas mani ieveda galda spēļu pasaulē. Pēc tam, kad jau biju iepazinies ar “Katanas ieceļotājiem” un visai daudz tos izspēlējis, “Ticket to Ride: Europe” lika man konstatēt faktu, ka eksistē interesantas un patīkamas galda spēles, par kurām neesi dzirdējis nekad un kas nav tulkotas latviešu valodā. “Ticket to Ride: Europe” lika man pāriet no galda spēļu spēlēšanas brīžos, kad dota tāda izdevība, uz aktīvu interesi par šo izklaides veidu. Bet nu laiks pievērsties spēlei.

Lasīt tālāk

Nostaļģiskās kosmosa tāles – „Race for the Galaxy” apskats

Spēlētāju skaits: 2-4
Ilgums: 60 min
Sarežģītība: augsta, iesācējiem nepiemērota

Pirms gandrīz 20 gadiem, kad biju manāmi jaunāks, mani vecāki atveda mājās „Kosmoss 2000” galda spēles kasti. Tas bija primitīvs „Monopola” klons, kurā īpašumus nevarēja apbūvēt un iztrūka citi „pilnās” versijas smalkumi. Taču spēle bija par kosmosu! Nožēlojamu nekustāmo īpašumu vietā, mēs iepirkām veselas planētas, baidījāmies nevis no policijas, bet gan kosmiskajiem pirātiem, un cēlām „Fortūnas” kārtis, lai uzzinātu, kādi likteņa pavērsieni sagaida starpgalaktisko magnātu. Mani vecāki visdrīzākais ienīda šo mokošo spēli, kura nespēja beigties, tieši proporcionāli tam, cik ļoti es to mīlēju tās skaisto ilustrāciju un iluzorās piedzīvojumu sajūtas dēļ.

Taču šodien mēs apskatīsim manāmi jaunāku 2007. gadā izdotu galda spēki: „Race for the Galaxy” (turpmāk RftG). Tā ir viena no visaugstāk novērtētajām stratēģiskajām kāršu spēlēm, un raksta tapšanas laikā, vadoties pēc resursa BoardGameGeek.com globālā topa, tā ir 13. labākā galda spēle pasaulē. Kā arī tā nav ne mazākajā mērā līdzīga stila ziņā „Kosmoss 2000” vai jebkurai „Monopola” žanra spēlei.

„Kas tādā gadījumā izraisīja asociatīvo ceļojumu pagātnē, ja spēles ir tik atšķirīgas?” jautāsiet. Atslēga slēpjas kontrastā starp spēļu tematisko un mehānisko saturu. „Kosmoss 2000” gadījumā, izberzējot nostaļģijas aizmiglotās acis, jākonstatē, ka patiesībā spēle bija diezgan primitīvi garlaicīga, un pārāk ilgi to paspēlēt nebija iespējams. Tikai fantastiskā kosmiskā pasaule, kurā tev var piederēt dažādas noslēpumainas un neizpētītas planētas, lika pie tās atgriezties atkal un atkal.

Paradoksāli, bet RftG, kuru varētu uzskatīt par vienu no formālākajām un sausākajām galda spēlēm, kurā nav ne kripatiņas sižeta vai cita veida flavor tekstu, ir pamanījusies mani primāri aizraut tieši ar to pašu, kā „Kosmoss 2000”. Proti, tikai ar savām naivistisku sci-fi grāmatu vāku cienīgajām kāršu ilustrācijām un nosaukumiem, RtfG pamanās uzburt veselu kosmiskās operas žanra pasauli. Bet par laimi, atšķirībā no „Kosmoss 2000”, pats galvenais, proti, spēles process ir ātrs, dinamisks un sasodīti aizraujošs.
Lasīt tālāk

Last Night on Earth

Kastes ilustrācija

Ir liels daudzums galda spēļu, kas cenšas kopēt citus izklaides veidus. Ir galda spēles, kas kopē datorspēles; ir tādas, kas cenšas notvert grāmatas lasīšanas priekus; eksistē arī spēles, kas mēģina simulēt filmu un seriālu sajūtas. ‘Last Night on Earth’ ir spēle no pēdējās kategorijas, veiksmīgi pārnesot motīvus no B kategorijas šausmu filmām par zombijiem uz strauju galda spēli ar izkoptu tematiku diviem līdz sešiem spēlētājiem.

Pirmais, kas nāk prātā, domājot par ‘Last Night on Earth’ ir termins ‘Ameritrash’. Lai gan ‘Ameritrash’ būtība ir neskaidri definēta, lielākā daļa galda spēļu pazinēju ar to saista amerikāņu stila galda spēles ar lielu veiksmes faktoru, neelegantiem, bet ar tēmu ārkārtīgi saistītiem noteikumiem, kaudzi ar dažādām kārtīm un detalizētām plastmasas figūriņām, kā arī spēlētāju savstarpēju antagonismu. Un ‘Last Night on Earth’ ir šis viss.

Lasīt tālāk

Galaxy Trucker

Kastes ilustrācija

Ja ‘Citadeles’ šajā vasarā kļuvušas par visspēlētāko spēli, ‘Galaxy Trucker’ noteikti ieņem otro vietu. Gan kastes izmēra, gan sarežģītības ziņā mazliet smagākā spēle tomēr ir pietiekami vienkārša, lai ātri vien iepatiktos arī iesācējiem, un ir pēdējā gada laikā kļuvusi par vienu no manām galda spēļu favorītēm. Neskatoties uz tiem pāris trūkumiem, kas šai spēlei piemīt, visai droši varu apgalvot, ka šī ir viennozīmīgi vislabākā galda spēle par kanalizācijas iekārtu transportēšanu uz galaktikas nomalēm.

Lasīt tālāk

Citadeles

Kastes ilustrācija

Lai gan šī vasara bloga autoriem aizrit bez īpaši daudz galda spēlēm, ‘Citadeles’ ir kļuvušas par izņēmumu un tiek spēlētas teju vai katru dienu. Tieši tāpēc – šonedēļ raksts par vēl vienu Latvijas veikalos bieži redzamu spēli, kas ‘Prāta Spēļu’ redakcijā izdota arī latviešu valodā kopā ar paplašinājumu ‘Tumšā pilsēta’.

‘Citadeles’ ir 2 – 8 spēlētāju spēle, ko var izspēlēt laikā no 20 minūtēm līdz divām stundām (atkarībā no spēlētāju skaita, pieredzes un noskaņojuma). Spēles ietvaros spēlētāji sacenšas, cenšoties panākt vislielāko greznību un labklājību savas pilsētas dažādajos rajonos un iegūstot dažādu ietekmīgu personāžu labvēlību.

Lasīt tālāk

Commands and Colors: Ancients

Kastes ilustrācija

Kara galda spēļu mīļotāji, manuprāt, ir dalāmi divās lielās grupās. Vieni izspēlē vēsturiski precīzas kaujas un kampaņas četru diennakšu garumā, apkraujoties ar cīņas rezultātu tabulām un satraucoties par pusmiljonu dažādu rādītāju, sākot ar bataljonu munīcijas krājumiem un beidzot ar politisko stabilitāti valstī. Tas viss, lai iegūtu stratēģiskas priekšrocības.

Otra grupa bīda zaldātiņus, met kauliņus un izspēlē kārtis. Tas viss, lai vienkārši vinnētu.

Par spīti dažādiem elegantiem sīkumiem un noteikumu samezglotībai ‘Commands and Colours: Ancients’ ir otrās grupas spēle, pie tam – diezgan patīkama.

Continue reading

Carcassonne

Kastes ilustrācija

Ņemot nelielu atelpu no visaugstāk vērtēto BoardGameGeek spēļu apskatiem, šonedēļ rakstīšu par galda spēli, kuras pozīcija interneta topos ir mazliet zemāka par spīti pusducim dažādu apbalvojumu, ieskaitot visai nozīmīgo Spiel des Jahres 2001. gadā. ‘Carcassonne’ ir 2-5 spēlētāju spēle, kas kopā ar paplašinājumu “Upe” ir izdota arī latviešu valodā un ir jau pieredzējusi četrus čempionātus, kā arī, ja par tās popularitāti var spriest pēc spēles pieejamības veikalos, ir viena no izplatītākajām galda spēlēm šajā valstī.

Lasīt tālāk